1912. gada novembrī, savācot ap 100 parakstu, tika nodibināta Miera draudze. Tajā laikā luterāņu draudzes pārvaldīja komitejas, ko iecēla ģildes un konsistorija. Miera draudze bija viena no pirmajām ar savu pašvaldību.
Vikārmācītājam Edgaram Grosam bija piešķirtas tiesības apkalpot luterāņus, kas pie draudzes vēl nepiederēja un amatu darbi tika reģistrēti latviešu Jēzus draudzes grāmatās. Pirmais Miera draudzes dievkalpojums notika Pūpolsvētdienā 1911. gadā elementārskolā K. Barona (agrāk Suvorova) ielā. Kad Edgars Gross savu darbu turpināja Alūksnē, Rīgas prāvests uzticēja iesākto vikārmācītājam Edgaram Bergam. 1914. gada martā Miera draudze noslēdza līgumu ar Pāvila draudzes aministrāciju par baznīcas izmantošanu. Pavasarī uzsāka sarunas ar pilsētas galvu Bulmeringu par zemes gabalu baznīcas celšanai. Taču karam sākoties kara valde neatteicās no kazarmām, tādēļ pilsēta nevarēja dot nodomāto zemes gabalu. 1917. gadā vāciešiem ienākot Rīgā drarudzes locekļu skaits pavisam saruka.
Tikai 1919. gadā 8. septembrī pēc ilga laika sanāca valde. Par jaunas baznīcas celšanu nebij ne runas. Daudzi, kas šajā laikā iestājās draudzē dzīvoja centrā vai tuvākajās priekšpilsētas daļās. 1919. gada septembrī mācītāju Edgaru Bergu iecēla par Rīgas garnizona mācītāju un Jēkaba baznīca skaitījās garnizona baznīca. Šo iemeslu dēļ Miera draudze sāka noturēt savus dievkalopjumus Jēkaba baznīcā. Kad Jēkaba baznīcu atdeva katoļiem kā katedrāli, Miera draudze atrada mājas Doma baznīcā, kad ar Saeimas 1923. gada 20. aprīļa lēmumu piešķīra Latvijas ev. lut. Baznīcas bīskapam lietošanas tiesības un Doms kļuva par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas katedrāli. /doms.lv/
oktober, 1923 Die aus ihrer Kirche vertriebene Jakobi-Gemeinde sindet Ausnahme in der Petri-Kirche. Die lettische Friedensgemeinde wird von der Domkirche aufgenommen und seiert dort am 21. Oktober ihren ersten Gottesdienst.
, . . . - .