Наверх ##
23 мая 2010 11:04 komarik2008
ну Вот,наконец-то Вам нашла-развалины имения Шлоссберг,лучше искать в Гоогле!
Daugavpils nov. > Ilūkstes nov. > Pilskalnes pag. > Pilskalne
Pilskalnes (Šlosbergas) muižas pils ansambļa drupas
Tālrunis: +371 65440826
E-Pasts: ilukstestic@inbox.lv
Apraksts
Pilskalnes muiža atradās apmēra 2 km uz rietumiem no Ilūkstes - pie Ilūkstes – Subates ceļa. Muižas ansamblis veidots 19.gs. Tās arhitektūrā atspoguļojās vairāku eklektisma stilistisku virzienu uzslāņojumi, taču dominējošais bija baroka stils. Tā bija grāfa Kazimira Plātera-Zīberga (1808-1876), vēlāk grāfa Fēliksa Konstantina Plātera-Zīberga (1847-1928) rezidence. Pils un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas 1. Pasaules kara laikā, Krievijas armijas lielkalibra artilērijas apšaudes gaitā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Līdz mūsdienām saglabājušies vārtu stabi. Muižā bijusi arī grāfa Zīberga 1697. g. celta mūra kapela ar altāri un skaistām gleznām. Dievkalpojumus esot noturējis Ilūkstes prāvests.
Nav atrodamas precīzas ziņas par to , kad celta Pilskalnes muižas pils. Par to var spriest vienīgi pēc seniem attēliem. Iespējams, ka ēka celta jau 18. gs, bet 19. gs modernizēta. Latvijas lauku ainavā neparasti lielajai ēkai bija divi, centra daļā pat trīs pilni stāvi un vēl bēniņu stāvs. Pie nedaudz atvirzītā centra izbūvētas krāšņas, efektīgas kāpnes, kas no dārza veda uz plašu terasi otrā stāva līmenī. Mākslinieka N. Ordas 1875.-1876. gada zīmējumā pils centrālajā fasādes daļā redzams liels pusapļa logs. Vēlākos attēlos tā vietā redzamas trīs atsevišķas, ar pusloka arkām pārsegtas logailas.
Nedaudz atšķirīgs bija pils apjoma risinājums pagalma pusē. Tomēr arī te otrā stāva līmenī bija izbūvēta plaša terase. To balstīja spārnotas ieejas lieveņa kolonnas. Pils koptēls, apjoma telpiskā uzbūve un arhitektoniski mākslinieciskā ievirze izraisa asociācijas ar renesanses un baroka stilu.
Pils iekštelpas iespējams iztēloties tikai pēc laikabiedru atmiņām. Ēka bijusi veclaicīgi iekārtota. Tur atradusies bibliotēka ar 10 000 grāmatām, pārvesta no Līksnas. Pils telpas rotājušas arī gleznas – I. Zībergas, M. Plātera, viņa mātes Ludvikas un citi portreti. Vairāku darbu autors bija mākslinieks Lampi. Diemžēl nav zināms, kurš tieši no māksliniekiem Lampi ir minēto gleznu autors – Jans K. Lampi, daudzu muižnieku portretu gleznotājs, Františeks Lampi (1782-1852) vai Džovanni B. Lampi (1751-1830). Viņi visi strādājuši 18., 19. gs mijā un vairāk vai mazāk pievērsušies portretam. Telpu sienas greznojis arī ģenerāļa Jozefa Zīberga portrets, A. Grafa gleznotais Lietuvas vicekanclera K. K. Plātera portrets, nezināma vācu mākslinieka Mihala Plātera-Zīberga portrets un L. Horoviča gleznotie K. Plātera-Zīberga un Viktorijas Plāteres portrets. Mākslas darbu viena daļa aizgāja bojā abu karu gados, bet daži palikušie atrodas Tadeuša Plātera-Zīberga īpašumā Briselē.
Pils dārzā aplūkojams piemineklis grāfienes sunītei, uz kura franču valodā rakstīts - "Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 - 1898". No paaudzes uz paaudzi mantots stāsts par grāfienes mīļoto Foliju. Reiz suņuks esot saslimis un grāfiene savam sulainim samaksājusi 25 zelta rubļus, lai tas sirdzēju nēsājot uz rokām. Grāfam tas neesot paticis un viņš samaksājis sulainim, lai tas nogalētu dzīvnieciņu. Kad sunīte bija devusies uz labākiem medību laukiem, grāfiene likusi to apbedīt pie pils un uzlikt pieminekli ar marmorā atveidotu suņa galvu. Līdz mūsdienām marmora veidojums nav saglabājies, taču pieminekli rotā kokgriezēja A. Belkovska uzburts suņa tēls.
Ko pasākt?
Muzejs/Vēsturiska vieta | 
