Äîñëîâíî èç äîêóìåíòîâ ÇÀÃÑ: Galēnu pagasts, Preilu novads
Èç ïåðåïèñè íàñåëåíèÿ 1935 ãîäà(ñïðàâêà Àðõèâà): Vidsmuižas pagastā, pastāvīgi dzīvojusi Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagasta Lomu ciema viensētā un bijusi Latvijas pavalstniece
Tādējādi, izvērtējot lietā esošos dokumentus, Pārvalde secina, ja tiks konstatēts, ka Irina Ivanova ir personas, kura 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis, pēcnācēja, tad atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 24.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA-268/2018 norādītajam Irinai Ivanovai būs tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni Latvijas valstiskuma nepārtrauktības doktrīnas kontekstā, pamatojoties uz Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktu – Latvijas pilsonis ir persona, kuras dzimšanas brīdī abi tās vecāki ir Latvijas pilsoņi vai viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, ja ievēroti šā likuma 9.panta otrās daļas nosacījumi (saskaņā ar ko personai, kura pēc 2013.gada 1.oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktam, dubultā pilsonība var izveidoties tikai tad, ja šai personai ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai iepriekš neminētas valsts pilsonība, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja). Tā kā personas dzimšanas fakts Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu pamatu Latvijas pilsonības reģistrācijai saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktu, Pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļa 2022.gada 17.augustā pieņēma lēmumu Nr.4085/2022 „Par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu”, ar kuru lietas izskatīšanas termiņš tika pagarināts līdz 2022.gada 21.novembrim, dodot Irinai Ivanovai iespēju līdz 2022.gada 21.oktobrim iesniegt Pārvaldē dokumentu, kas apliecina, ka Irinas Ivanovas priekšteči bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā (piemēram: Valsts vēstures arhīva izsniegtu dokumentu par 1935.gada tautas skaitīšanas datiem, pirmskara Latvijas laikā izdotu Latvijas pilsoņa pasi u.tml.).